dažkārt vārdus un teikumus, domas un sajūtas nevar izteikt vārdos. tām ir biezums, dziļums, krāsa, plānas dažkārt trauslas un irstošas, dažkārt cietas un slidenas, vairākos slāņos, plūstošas un krītošas, augošas...
VAI literatūrai ir jēga, ja tā nav par cilvēku? VAI 21. gs. cilvēks vēl ir spējīgs domāt par sevi kā par daļu no kaut kā lielāka un domāt par sevi caur citām norisēm?
