Pirms aizbraukšanas

Aizbraukšanas gaidās. Šodien notiek 10. Saeimas vēlēšanas. Un manas somas ir sapakotas. Es aizgāju nobalsot, par, manuprāt, mazāko ļaunumu, kā tas tagad pierasts teikt, lai nedaudz atspēkotu lielo cerību likšanu uz nezināmajiem x, vai jau gluži pazīstamiem a b c. Viens no galvenajiem iemesliem kāpēc mani tautieši iet vēlēt ir "Latvijas lauku atdzimšana, latviešu atgriešanās tēvzemē". Manas somas ir sakravātas ne jau tāpēc, ka būtu jācīnās par izdzīvošanu. Un, lai arī cik ļoti nožēlojami to ir teikt, ja ir pazīstami vairāki, kuriem tas ir iemesls, ja ne aizbraukt, tad vismaz pārstāt sapņot par, manuprāt, normālām lietām. Pēc nedēļas dodos brīvprātīgajā darbā. Šodien, ejot gar Daugavmalu, domāju kā man pietrūktu. Gribēju izraisīt tik dzirdētās aizbraukšanas skumjas. Jau vairākas dienas esmu izjutusi nejūtīgumu pret citu laba vēlējumiem un skumjām. Man pietrūks Daugavas. Tieši tās vietas, kur Ogres upe ietek Daugavā.