Pirms aizbraukšanas

Aizbraukšanas gaidās. Šodien notiek 10. Saeimas vēlēšanas. Un manas somas ir sapakotas. Es aizgāju nobalsot, par, manuprāt, mazāko ļaunumu, kā tas tagad pierasts teikt, lai nedaudz atspēkotu lielo cerību likšanu uz nezināmajiem x, vai jau gluži pazīstamiem a b c. Viens no galvenajiem iemesliem kāpēc mani tautieši iet vēlēt ir "Latvijas lauku atdzimšana, latviešu atgriešanās tēvzemē". Manas somas ir sakravātas ne jau tāpēc, ka būtu jācīnās par izdzīvošanu. Un, lai arī cik ļoti nožēlojami to ir teikt, ja ir pazīstami vairāki, kuriem tas ir iemesls, ja ne aizbraukt, tad vismaz pārstāt sapņot par, manuprāt, normālām lietām. Pēc nedēļas dodos brīvprātīgajā darbā. Šodien, ejot gar Daugavmalu, domāju kā man pietrūktu. Gribēju izraisīt tik dzirdētās aizbraukšanas skumjas. Jau vairākas dienas esmu izjutusi nejūtīgumu pret citu laba vēlējumiem un skumjām. Man pietrūks Daugavas. Tieši tās vietas, kur Ogres upe ietek Daugavā.

Noverojumu apgalvojumi - luksoforu meklejumi

Šoreiz nebūs runa par lietu patieso būtību. Bet varbūt tomēr. Jo par neko citu nav jēgas runāt. Ja ir vēlme aizrakties līdz dziļumiem. Pilnīgi vienalga kam. Vai tā ir mūžam aktuālā mīlestības tēma, vai transcendentāli novērojumi. Ir tieksme pēc patiesības. Un dažkārt pat ir pilnīgi vienalga vai tā ir patiesība, lai par to domā filosofi. Svarīgs ir process, kas iekustina to pelēko vielu smadzenēs.

Šoreiz par apgalvojumiem. Kā tie veidojas. Un atkal jau nebūs runa par to, kā tie tiešam veidojas. Bet gan par maniem pēdēja laika novērojumiem, par to, kā citi cilvēki uz savu novērojumu pamata veido apgalvojumu un priekšstatu gūzmu. Izklausās neloģiski? Bet varbūt tikai subjektīvi.

Atkal jau jāatzist, ka reklāmas principi darbojas jebkurā sabiedriskā nodibinājumā. Bet zaudētāji, manuprāt, ir tikai paši nodibinājumi. Ātrak, vairāk, lētāk. Nebūs runa par lielajiem uzņēmumiem, kuri savu mērķu sasniegšanas procesu tieši ar šādiem vārdiem ir aprakstījuši.
Lielajā steigā cilvēki joprojām uzķeras uz skaļāko, spilgtāko. Māc bailes par šo cilvēku ilglaicīgu pastāvību uzskatos, atbildības uzņemšanās par sevi un citiem, par pienesumu tuvākā un tālākā apkārtnē. Cilvēks Skaļšunspilgts darbojas kā luksofors, kas brīdina, bet neskaidro. Un kā jau iespējams var nojaust, baidos teikt, ka mēs visi zinām - luksofori ir tikai līdzekļi. Tie nav ne pašregulējoši, pašatjaunojoši. Luksofori ir līdzekļi.

bullshit

Mēs dažkārt mēs aizmirstam lietu patieso būtību. Noslāņojam to. Ir loģiski raudāt par tikko nozagtu lietu, jo tiek īzmainīts tas dabiskais liktenis. Tāpat ir ar cilvēkiem. Par sajūtu aptraipīšanu. Pat domas ir citu domu veiklākās zagles.

a.

gaidu atbildi

VAI literatūrai ir jēga, ja tā nav par cilvēku?
VAI 21. gs. cilvēks vēl ir spējīgs domāt par sevi kā par daļu no kaut kā lielāka un domāt par sevi caur citām norisēm?

Niecība

Ja mani ieliktu bilžu attīstāmajā traukā ar ūdeni, kas no tā sanāktu?
Cik bilde var būt patiesa savā viengabalainībā?
Vai istabas krāsa vēl joprojām būtu sarkanīga?

Izteiksmes piedzimšana

Es tut weh,
ka ikreiz ieelpa ar nodrāztām ārpasaules dzīvēm piepilda.
Es tut weh,
ka vienmēr slinkums pār uzdrīkstēšanos valdīt uzdrošinās.
Es tut weh,
ka reizēm zelta kurpju smailās sprādzes dabas mīlestību aizķer un rotaļlietā pārvērš.
Es tut weh,
ka pāri visam vārdi vien nesavtīgākie kalpi ir.

Es freut mich, dass die Hoffnung besteht und irgendwann der Tod kommen wird.

***

Es ist ein Gefühl,
ka katru dienu Viņa roka smagāka par manu roku kļūst.
Es ist ein Gefühl,
ka bieži krustojuma pāriešana vakardienā atgriež.
Es ist ein Gefühl,
ka šobrīd ap kaklu zirnekļu pavedienu sarežģītais mezgls žņaudzas.
Es ist ein Gefühl,
dass der Tod nicht weit ist.

Es freut mich, dass nach dem Tod die Geburt fölgt.

Sabiedrības krējums 2

No rītiem piecelties un saprast, ka nav kāju ir pārsteigums pat man – sliekai ar divejādu dabu. Ir jālien uz vēdera, jo, ja būtu kājas tad veselais saprāts neļautu palikt, tās mestos pār trejdeviņiem kalniem un liegi virmotu caur deviņām jūrām,veiktu savu īsto ceļu. Veselais saprāts. Iespējams pat labāk ir būt sliekai, jo veselā saprāta klātesamība un apzināšanās jau vien leicina, ka pastāv tilpne, kur iespējams vairāk ieliet nekā dot šai tilpnei spēju producēt pašai, jo patiesība nāk no vēdera – instinktu tilpnes. Varbūt es kā slieka esmu gudrāka par visiem? Error. Error! Apmānīju! Manas spalvas īstenībā ir pelēkas un no rīta es ieturēju pamatīgu maltīti.