Sabiedrības krējums 2

No rītiem piecelties un saprast, ka nav kāju ir pārsteigums pat man – sliekai ar divejādu dabu. Ir jālien uz vēdera, jo, ja būtu kājas tad veselais saprāts neļautu palikt, tās mestos pār trejdeviņiem kalniem un liegi virmotu caur deviņām jūrām,veiktu savu īsto ceļu. Veselais saprāts. Iespējams pat labāk ir būt sliekai, jo veselā saprāta klātesamība un apzināšanās jau vien leicina, ka pastāv tilpne, kur iespējams vairāk ieliet nekā dot šai tilpnei spēju producēt pašai, jo patiesība nāk no vēdera – instinktu tilpnes. Varbūt es kā slieka esmu gudrāka par visiem? Error. Error! Apmānīju! Manas spalvas īstenībā ir pelēkas un no rīta es ieturēju pamatīgu maltīti.