dažkārt vārdus un teikumus, domas un sajūtas nevar izteikt vārdos. tām ir biezums, dziļums, krāsa, plānas dažkārt trauslas un irstošas, dažkārt cietas un slidenas, vairākos slāņos, plūstošas un krītošas, augošas...
pirmdiena, 2009. gada 16. novembris
gaidu atbildi
VAI literatūrai ir jēga, ja tā nav par cilvēku? VAI 21. gs. cilvēks vēl ir spējīgs domāt par sevi kā par daļu no kaut kā lielāka un domāt par sevi caur citām norisēm?
Es drīzāk uzdotu jautājumu, vai literatūrai ir jābūt jēgai un, ja ir jābūt, tad kāpēc un kurā brīdī tā iegūst jēgu? Vai tā iegūst jēgu tajā brīdī, kad to lasa cilvēks, vai arī tad , kad to raksta cilvēks? Ja tad, kad to raksta cilvēks, loģiski spriežot, literatūra var arī būt nelasīta, nebaudīta, nezināma, bet vienalga jēdzīga. Otrā gadījumā, ja tikai tad, ja cilvēks to izlasa, literatūrai jēgu piešķir lasītājs - cilvēks - personalizē, izprot, izbauda utt. though paliek paša cilvēka iztēles varā, vai spēj piešķirt nozīmi tam visam.. Jo, kā jau zināms, cilvēks ir arī vienīgā jēgu meklējošā būtne, jo tiek apmierinātas visas pamatvajadzības un ir laiks domāt, domāt vairāk..
Grūti pateikt, vai ir spējīgs domāt par sevi kā par daļu no kaut kā lielāka, bet domāt par sevi caur citām norisēm.. t.i. cilvēki ir tik ļoti viegli ietekmējami caur ārējiem faktoriem - "ko viņi par mani padomās", "šis nav 'stilīgs' apģērba gabals", "valstī ir krīze" utt. ka cilvēkiem paliek grūti neietekmēties un nedomāt caur citām norisēm neasociēt sevi un savu rīcību ar kaut ko citu, tāpēc tas ir jāmācās un to VAR iemācīties, mainīt uztveres gultni, nedomāt, ka būs labāk, ja kaut kas notiks ārēji, bet gan uzlabot iekšējo pasauli..
Es drīzāk uzdotu jautājumu, vai literatūrai ir jābūt jēgai un, ja ir jābūt, tad kāpēc un kurā brīdī tā iegūst jēgu? Vai tā iegūst jēgu tajā brīdī, kad to lasa cilvēks, vai arī tad , kad to raksta cilvēks? Ja tad, kad to raksta cilvēks, loģiski spriežot, literatūra var arī būt nelasīta, nebaudīta, nezināma, bet vienalga jēdzīga. Otrā gadījumā, ja tikai tad, ja cilvēks to izlasa, literatūrai jēgu piešķir lasītājs - cilvēks - personalizē, izprot, izbauda utt. though paliek paša cilvēka iztēles varā, vai spēj piešķirt nozīmi tam visam.. Jo, kā jau zināms, cilvēks ir arī vienīgā jēgu meklējošā būtne, jo tiek apmierinātas visas pamatvajadzības un ir laiks domāt, domāt vairāk..
AtbildētDzēstGrūti pateikt, vai ir spējīgs domāt par sevi kā par daļu no kaut kā lielāka, bet domāt par sevi caur citām norisēm.. t.i. cilvēki ir tik ļoti viegli ietekmējami caur ārējiem faktoriem - "ko viņi par mani padomās", "šis nav 'stilīgs' apģērba gabals", "valstī ir krīze" utt. ka cilvēkiem paliek grūti neietekmēties un nedomāt caur citām norisēm neasociēt sevi un savu rīcību ar kaut ko citu, tāpēc tas ir jāmācās un to VAR iemācīties, mainīt uztveres gultni, nedomāt, ka būs labāk, ja kaut kas notiks ārēji, bet gan uzlabot iekšējo pasauli..